Asins komponentu pārliešana
INFORMĀCIJA PAR ASINS KOMPONENTU PĀRLIEŠANU
Asins komponenta pārliešana ir no donora iegūta asins komponenta ievadīšana pacienta organismā.
Asins komponentus (eritrocītu masu, svaigi saldētu plazmu, krioprecipitātu, trombocītu masu) sagatavo no donora asinīm saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem valsts likumdošanas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīvu prasībām un Eiropas Padomes pamatnostādnēm un rekomendācijām.
To veic tikai tādās asins sagatavošanas iestādēs, kuru atbilstība prasībām ir novērtēta, nodrošinot asins donoru kvalitatīvu atlasi, laboratorisko izmeklēšanu un sagatavoto asins komponentu kvalitātes kontroli.
Eritrocītu masa ir asins komponents, kas satur eritrocītus un to pielieto akūta asins zuduma un cita veida mazasinības ārstēšanai.
Svaigi saldēta plazma ir asins komponents, kas satur lielu bioloģiski aktīvo vielu daudzumu, kā arī asins recēšanas faktorus. To pielieto asins recēšanas traucējumu ārstēšanai.
Trombocītu masa ir asins komponents, kas satur trombocītus, un to pielieto, ārstējot asiņošanu, kas saistīta ar trombocītu funkcijas traucējumiem vai trombocītu zudumu.
Krioprecipitāts ir asins komponents, kas satur specifiskus asins recēšanas faktorus, un to pielieto ar šo faktoru trūkumu saistītas asiņošanas ārstēšanai.
Katra asins komponenta deva tiek pārbaudīta uz B un C vīrushepatītiem, HIV I/II, sifilisu un tiek veikta arī imūnhematoloģiskā izmeklēšana – asins grupas, rēzus faktora (Rh(D)) piederības un antivielu noteikšana.
Pirms asins komponentu pārliešanas pacientam obligāti nosaka asins grupu, rēzus piederību un antivielas.
Ja pacientam pēc veiktas imūnhematoloģiskas izmeklēšanas bijusi izsniegta sensibilizētas personas pase, par to noteikti jāinformē ārstu, jo asins komponentu pārliešanas gadījumā varētu būt nepieciešama saderīgu asiņu piemeklēšana specializētā laboratorijā Valsts asinsdonoru centrā. Tāpat pacientam ir jāinformē ārstu par agrāk bijušām asins pārliešanām, orgānu transplantāciju, sarežģījumiem asins komponentu pārliešanas vai grūtniecības laikā.
Pirms asins komponentu pārliešanas vienmēr veic individuālu donora un pacienta asins saderības izmeklēšanu, ar kuras palīdzību noskaidro, vai konkrētā donora asinis ir saderīgas ar pacienta asinīm. Pirms asins komponenta pārliešanas procedūras pacientam vēl reizi pārbauda asins grupu, ko salīdzina ar asins grupu uz asins komponenta etiķetes.
Uzsākot asins komponenta pārliešanu, ārstniecības persona novēro pacientu, sekojot viņa pašsajūtai, asinsspiedienam, pulsam u.c. parametriem. Ja pacients sajūt kaut mazākās izmaiņas pašsajūtā, par to nekavējoties ir jāziņo medicīnas darbiniekam.
Asins komponenta pārliešanas riski
Neraugoties uz katras asins komponenta devas un pacienta rūpīgu izmeklēšanu, asins komponentu pārliešanas gadījumā tomēr iespējami dažādi sarežģījumi asins bioloģiskas nesaderības dēļ (piem., drudzis, drebuļi, izsitumi, nātrene), citu iemeslu dēļ (piem., asinsrites pārslodze), kā arī ļoti retos gadījumos infekcijas slimību pārnešana (piem., vīrushepatīts B un C, HIV).
Asins komponentu pārliešanas nepieciešamību ārsts izvērtē individuāli katram pacientam. Dzīvībai bīstamu situāciju gadījumos asins komponentu pārliešana ir vienīgā ārstēšanas iespēja.
Gadījumā, ja pacients dažādu apsvērumu dēļ atsakās no asins komponentu pārliešanas, tās vietā izskata iespēju izmantot citu šķīdumu pārliešanu un medikamentus asinsrades stimulācijai, taču reizēm šāda ārstēšanas taktika var apdraudēt pacienta dzīvību.
Atsevišķos gadījumos ārstniecības iestādēs operācijas laikā iespējama paša pacienta asins sagatavošana un pārliešana.
Informāciju sagatavoja Zāļu valsts aģentūra